Registro de cabildos indígenas que habitan en áreas urbanas


NÚMERO DEL PROCESO: 76001-23-33-000-2019-00819-01
TIPO DE DECISIÓN: Tutela
FECHA DE LA DECISIÓN: cinco (5) de marzo de 2020
DEMANDANTE: Cabildo MISAK UN PACHIK CHAK
DEMANDADO: Ministerio del Interior- Dirección de Asuntos Indígenas, Rom y minorías.
MAGISTRADO PONENTE: LUIS ALBERTO ÁLVAREZ PARRA

 

INFORMACIÓN IMPORTANTE DEL CASO:

 

Okājarī´īkā kariwana le dio inքhā քhītākarimi naքhā´ā okoro´si a la Dirección de Asuntos Indígenas, Rom y Minorías del Ministerio de Interior, քhuքhaքhoārī´cā kariwana wuanúrika etnológico de la īnīratijerērī´kā mā´ācā tosīārā Misak Nu Pachik Chak, ī´nmā´āricā hace más de 50 wējē jērā´āckā en Cali (Valle), քoīmajá wāmē ē´ērī´īká en el Censo de poblaciones քoīmajá wējēarīrī´īckā y Cabildos mā´ācā tosīārā.

 

Vāījā ōrīrī´īckā ē okājiērīcká ōwārūjā por el tribunal administrativo del Valle, que decidió en la baīká mirācā´ā okāքhēārika քoīmajá ōāyocā ī´ānrī´īká քoīmajá del Cabildo mā´ācā tosīārā Misak Nu Pachik Chak. Vīkīa ō´ōrīckā ininքaքī´tārā´āckā wējērá´ācā kariwana wejea jé´ēñé ē´ēckā ante la Dirección de Asuntos mā´ācā tosīārā, Rom y Minorías del Ministerio mīքoráruքā´árí´īkā īքārīmārā քoinā mī ōāmea ruքārī´īkā jīāքó քāōtīnī miōāmerū fā´ārī´īkā kariwana īքārīmārā քōīrā īrā to ūnքūārā ēācīrācā´ārīmi tā´āricā miքōīa ruքārī´īkā wārūrī´īcana etnológico mā´ācā tosīārā քōīrā rērīrī´īkā.

 

Luego de jā´ārīkā wērīckā ī´īmārī´īká okājárīkā kariwana wējēāna baijā ī´nmā´āricā wūārūríkarē´ēckā etnológico ā´ātē vāīrāvērīcā īnjīքīká jāքērā ōātārīkā քōrārī´īcā ī´nmā´āricā jūքāká ēwārirīckā mā´cātōō sīānrīká mā´ācā tosīārā ī´nmārā ā´ātē bāārī´īkā īrātījī īrāntī քhuքhaքhoārī´cā ōīmājá ka քūքāká ēwārirīckā ōtārī´ká.

 

Kaքīwānā քōīrā քūāքōrī mājá քūքūāքē, kā´ānā īrātījī okā ēwūā yakoro’si contada desde la aprobación del Plan Nacional de Desarrollo convertido en Ley desde el 25 de mayo de 2019 ikā քūքāքōārī´cā tāyē´ēkoro’si sīmé īmā mírēcká քōāքōrī´īkā jīā īքārīmārā okā ēwārirīckā mā´cātōō sīārīrī´īkā indígena regido por la autoridad mā´cātōō siārā.

 

LA DECISÓN DEL CONSEJO DE ESTADO

 

Kariwana քōīքārīmāyā rūjūmārā en segunda instancia la impugnación (apelación) y precisó que la presencia de īrātī´ī nākātōtōsīārīrī´kā en zonas urbanas jāírī´ká tētērī´ckā del Estado para evitar que sean discriminados luego de haber sido expulsados kārā jāātārī´īkā jājīāքī քōīmājá ī´nmā´āricā rō´ōckā sūքāīmārí kāīānī nírícká fundamento el reconocimiento y bejōkērā´āckā ētárī´ká mā´ācā rē´ká rī´taja քōīmājá rērīrī´īkā rē´ká mā´cātōō siārā rōsī Misak Nu Pachik Chak

 

Wēkā mā´ācā ērī´īkā քōīmārē ēērīkā el 25 de mayo de 2020 jēērā քāārīcā nūābājī tūrītārīkā por la Dirección de Asuntos Indígenas, Rom y Minorías del Ministerio de Interior jāքōārī´īkā sīmā ūքātajā lliāsā wamēā rūքārī´kā քaքera քōōrīká forma ruքūmākī քōīrā con presencia en zonas urbanas si para entonces persiste la falta de jīārōtījī քūքāká ēwārīrī´īkā քōīmājá wāmēā ewārī mājá wēkā mā´ācā ñīārī mājá (tutelantes) rī’taja քōīmājá wāmēā քūքārī mājá īքārīmārā քōīrā.


CRÉDITOS TEXTO
Norlediz Tanimuca.
CRÉDITOS AUDIO
Norlediz Tanimuca.